Valda Liepiņa
AKTIERIS UN KAŅEPJU UZŅĒMĒJS VIENĀ PERSONĀ

Kad Dailes teātris februāŗa beigās viesojās Luksemburgā, ar aktieri Ivaru Auziņu raisījās spraigas un aizraujošas sarunas par viņa “otro dzīvi”, proti, par kaņepju uzņēmumu… Maija beigās man izdevās sarunāt interviju ar Ivaru Auziņu.
VL: Aktieris un kaņepju uzņēmējs. Kā tas savienojas – aktieris un uzņēmējs?
IA: Savienojas? Pagaidām diezgan organiski, bet pateicoties tam, ka nav bijusi ļoti liela slodze teātrī un laimīgā kārtā uzņēmumā neesmu viens. Tas būtu ļoti grūti. Mēs esam trīs cilvēki, kas var rotēt ar laikiem un manuprāt viens otru papildina. Darbs ar uzņēmumu gan aizvien paņem vairāk laika.
VL: Kas Jūs iedvesmoja uzņemties šādu lietu, ārpus komfortzonas – aktieris? Ja aktiera darbu var vispār nosaukt par komfortzonu…
IA: Jā, aktierim to var saukt par komfortzonu, kad pašam tas darbs patīk un viss kustas. Visticamāk dzīve saveda kopā. Tas bija kaut kāds brīdis, ko gan nevarētu tieši saukt par negadījumu, bet tāds, kad cilvēkam īstenojas tas, kas mums katrā ir iekšā. Caur cilvēkiem. Lai cik tas nebūtu neparasti, caur vienu latviešu mākslinieku Laimoni Juri Gāršķi. Viņš dzīvo Latvijā, bet ir no Kalifornijas, taču atbrauca sen – 90-o gadu sākumā. Viņš nāca klajā ar ideju, ka kaut ko Latvijā varētu no kaņepēm taisīt, ka tas būtu interesanti un kaut kas ekskluzīvs. Viņš ir ekstraverts cilvēks, ļoti labs “medijs”, kas daudz ko uzsūc. Šī ideja ļoti ilgi sēdēja iekšā un šis vārds man protams nebija svešs. Un otrs bija konkrēts gadījums, proti, vācu lauksaimnieks, kurš bija ieprecējies Latvijā un vēl joprojām ir šeit (lai gan viņa sieva nomira) un strādā. Savukārt zinot, ka ir šāda kultūra un mazliet palasot par to, teicu, ka, lai viņš iziet no savas komfortzonas un pamēģina kaut ko citu. Viņš uzskatīja, ka tas varētu būt interesanti un papētīja. Man savukārt nebija nekādu sakaru ne ar lauksaimniecību vai līdzīgu jomu, un viņš man piezvanīja un teica, ka jāizveido kopīgs uzņēmums. Tātad būtībā viņš man to ideju atdeva atpakaļ.

Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3344

Juris Krādziņš

ESLINGENA UN KOŖU OLIMPIĀDE SENIORU SAIETĀ

Senioru saietu Sidnejas Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē 11. augustā atklāja un vadīja Jānis Grauds, aicinādams Pēteri Kļaviņu pastāstīt par Eslingenas dziesmu svētkiem no šī gada 16. līdz 18. jūnijam. Šie dziesmu svētki ir 70 gadus pēc kādreizējiem agrākiem dziesmu svētkiem Eslingenā 1947. gadā. Tie gan Vācijā nav bijuši pirmie, jo pirms tiem bijušas dziesmu dienas piecās citās Vācijas nometnēs, pilsētās Ansbachā, Augsburgā, Baireutā, Eichštatē un Fišbachā.
Pēteris Kļaviņš pastāstīja, ka pats gan Eslingenā nav dzīvojis, bet gan Baireutā, kas atrodas kādus 250 kilometrus no tās, bet pēc iebraukšanas Vācijā 1944. gadā vispirms gan dzīvojis arī Berlīnē. Dziesmu svētkos Pēteris Kļaviņš satika savus dēlus un brāli.

Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3342