Juris Krādziņš
ČETRI BALTI KREKLI SIDNEJĀ
Ceturdien, 21. augusta vakarā, Sidnejas kino klubs rādīja Rolanda Kalniņa filmu, Četri balti krekli, kas Latvijā darināta 1967. gadā, bet uzvesta tikai Gorbačova atkušņa laikā pēc 19 gadiem, 1986. gadā.
Rolands Kalniņš dzimis 1922. gadā un esot viena no talantīgākajām Latvijas kino personām, kam kā paskaidrojumu lapiņā rakstīts, ir nācies izjust personīgu ideoloģijas mašinērijas un cenzūras represijas. Filmas nosaukums tikai daļēji atbilst tās saturam, bijis filmai domāts arī cits nosaukums „Elpojiet dziļi.”

Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3200

Edmunds Smalkais
GAUDEAMUS
Tuvojas mūsu Alma mater gada svētki un latvieši pulcēsies savās mītnes zemēs tos godam atzīmēt. Sekojot tradicijai, svinīgo aktu noslēgs, gandrīz par studentu himnu pieņemtā Gaudeamus igitur. Latviskais šīs dziesmas tulkojums ir ļoti aptuvens divu iemeslu dēļ: ir grūti atrast pareizos vārdus, ja tulkojumā jāpatur oriģinālā melodija un tulkojums kļūst neiespējams, ja to grib veikt ar atskaņām. Tad vēl – kādēļ no septiņiem pantiem tulkoti tikai četri? Lai to noskaidrotu un reizē apmierinātu ziņkārību, savām skolas latīņu valodas zināšanas atliekām ņēmu talkā pāris vārdnīcas un – te ir iznākums.

Aleksandrs Gārša
BŪS GAN JĀSTUDĒ
Agrākos laikos universitātēs bija retums, studējošo skaits mazs un universitāti beigušo vēl mazāks.
Jau atmodas laikā 19.g.s. otrā pusē latvieši bija izdomājuši, ka ar studēšanu varēs izlauzties dzīvē uz priekšu. Pavisam neliels bija latviešu skaits, kam bija tirdznieciskas dotības. Toreiz ar amatniecību daudz nopelnīt nevarēja, nedz arī deva tas izcilāku sabiedrisku stāvokli.
Šodien universitātes visur sadīgušas, kā sēnes pēc lietus un universitāti beigušo skaits ar visvisādiem gradiem, Dieva svētība. Grūti tagad sameklēt labu amatnieku, un tie pēc ilgas gaidīšanas par pamatīgu atlīdzību piebrauks dārgā automašīnā, kamēr universitāti beigušie bieži ar velosipēdu, darbu meklēdami, brauks no viena darba devēja pie otra. Pat, ja dabūs, tad nereti par smieklīgu sākuma algu.
Tomēr, jau sākot ar 19.g.s. beigām, līdz pat gandrīz vai šodienai vairums latviešu ģimenes savus lolojumiņus bija iecerējušas sūtīt uz universitāti, lai būtu vieglāk pa dzīves kāpnēm tikt uz augšu. Šī latviešu īpatnība jau bija labi ieskaņojusies Latvijas pirmā neatkarības laikā, kad tāpat universitātēs studēt jau centās daudzas daiļā dzimuma pārstāves. Dziņu studēt liela latviešu tautas emigrantu daļa bija paņēmusi līdzi arī trimdā. „Bagāžas” daļa tā, saprotams arī bija atbraucot uz Austrāliju. Daudzi gan agrāk iesāktās studijas Austrālijā nespēja turpināt – vai nu materiālo apstākļu dēļ, vai arī uzspiestā divgadīgā darba līguma rezultātā. Krietns skaits lauzījās ar studēšanu, mēģinot to savienot ar darbu un bieži ar nepietiekošām angļu valodas zināšanām. Viens otrs „palika ceļmalā”, bet daudzi izcīnījās līdz universitātes grada iegūšanai. Viens otrs pat ar izcilām sekmēm.

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3198

Juris Krādziņš
LATVISKĀS TRADICIJAS MŪSDIENĀS - II
Tad Marita Lipska rādīja video fragmentus par tautas tradicijām. Latviešiem ir burvīgas tradicijas. Šajā dienā stāstītās latviešu tradicijas bija par vasaras saulgriežu svētkiem, Jāņiem. Dažviet apsien prievītes   ap kokiem un domā labas domas. Jaunieši svin Jāņus, valkājot baltus kreklus un klausās, ko zintnieki stāsta.

Ilze Ostrovska
ADELAIDIEŠI SANĀK VIENUVIET
Tālavā sen nebija pieredzēta tāda kņada un burzma, kāda bija 29. augusta pievakarē. Ja nu vienīgi Kultūras dienu laikā.



Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3197