Juris Krādziņš

SENIORU SAIETS OKTOBRĪ

Senioru saiets 14. oktobrī Sidnejas Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē iesākās ar filmu par Centrāltirgu Rīgā. Rīgas Centrāltirgus atklāts 1930. gadā un vēlāk atzīts par labāko tirgu visā Eiropā. Pirms tam tirgus Rīgā atradās Daugavmalā. Jaunā teritorijā uzcēla 5 tirgus ēkas jeb pāviljonus, kuŗu pārsedzējas konstrukcijas ir no Vaiņodes atvestie cepelīnu angāri, kuŗus savā laikā nopirka no vācu okupācijas iestādēm. Pēc kopskata apskatīšanas filmā pastāstīja un parādīja dažādu produktu sagatavošanu tirgum.

Rupjmaizi cep Zaiga un Gatis Gavari no Vecpiebalgas. Filmā parādīja tās iemīcīšanu no rudzu miltiem, ūdens un iesala, raudzēšanu un cepšanu speciālās krāsnīs. Maize tik laba, ka nesakalst 2 nedēļas.

Uldis Brūns
LATVIJĀ ŠODIEN


1988. gadā, Rita Grendze ar divām Amerikas latviešu draudzenēm iebrauca Austrumberlīnē ar vilcienu, ceļā uz Latviju. Ritai tas bija pirmais Tēvzemes apciemojums. Draudzenes tika pratinātas uz Austrumvācijas robežas, jo tajā laikā vēl Eiropa bija sadalīta, un Rita, viņasprāt, tāpēc, ka viņai bija panka frizūra, tika izvilkta no vilciena un pagrabā izkratīta un iztaujāta. Viņai bagāžā bija Šildes grāmatas [kuras laikam bija kādam nevēlamas!] ko nodot Latvijā, bet, kā pati man teica, viņa notēloja stulbeni, kura neko par tām īsti nezināja. Beidzot viņu atlaida, momentā kad ar skriešanu vēl varēja pievienoties draudzenēm vilcienā, jo tas jau sāka kustēties austrumu virzienā.

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3301

Juris Krādziņš
KREDITBIEDRĪBAS SANĀKSME


Tā kā Dņisteras kreditbiedrības informācijas sanāksme Sidnejas Latviešu namā notika laikā, kad Sidnejas latviešu ev.-lut. draudzē bija Pļaujas svētku dievkalpojums ar Sidnejas Latviešu vīru koŗa garīgo koncertu, tad lūdzu Juri Liepiņu man pastāstīt par sanāksmes norisi, un, šeit pierakstītas man viņa atsūtītās ziņas.

Juris Krādziņš

PĻAUJAS SVĒTKI AR VĪRU KOŖA GARĪGO KONCERTU


Pļaujas svētku un Sidnejas Latviešu vīru koŗa 60 gadu jubilejas dievkalpojumā 25. septembrī Svētā Jāņa baznīcā, kuŗā, to ievadot, ienāca dziedoņi un diriģenti mācītāja Kolvina Makfersona (Colvin S. MacPherson) vadībā, mācītājs svētrunai bija izvēlējies vārdus no Lūkasa evanģēlija 17. nodaļas no 11. - 19. pantam. Tajos sacīts, ka Jēzus devies gar robežu starp Samariju un Galileju un, ieejot kādā ciemā, viņu uzrunājuši desmit spitālīgie, lūdzot palīdzību viņus izdziedināt. Jēzus teica, lai viņi parādās priesteriem un tad kļūs veseli. Tā arī noticis, bet tikai viens no dziedinātiem, citu nicinātais samarietis atgriezies, lai pateiktos Jēzum, bet pārējie viņiem izdarīto palīdzību bija jau aizmirsuši. Šo tēmu papildinot, mācītājs teica, ka pateicība mūs padara tuvākus tiem, kas šo pateicību ir pelnījuši.

Valda Liepiņa

MĪLESTĪBA DAŽĀDĀS IZPAUSMĒS LATVIJAS TEĀTŖOS

Trīs izrādes divās dienās. Tas ir vienmēr izaicinājums. Šoreiz manu skatīšanos vieglāku padarīja izrāžu ļoti atšķirīgie skatuves ietērpi, kas momentāni radīja katras izrādes noskaņojumu. Jāatzīstas, ka esmu no tiem skatītājiem, kas vairāk pievērš uzmanību aktieŗu spēlei, kā arī autora tekstam un domām, taču šoreiz scenogrāfu un kostīmu mākslinieku darbs veidoja izrāžu pamatnoskaņojumu.

Robēra Tomā “8 mīlošas sievietes” (diez vai krimināla komēdija 2 daļās) ir apvīta ar interesantu vēsturi. Tā ir uzrakstīta 1958. gadā un ir visklasiskākais piemērs Robēra Tomā izkoptajam komēdijas-trillera žanram. Pēc šī lugas filmu esot gribējis uzņemt Alfrēds Hičkoks, bet šo ieceri daudzus gadus vēlāk īstenoja franču kino režisors ar franču kino zvaigznēm Katrīnu Denēvu, Fanniju Ardānu, Izabellu Ipēru, Emanuelu Beāru u.c. Izrādās, ka šo lugu Dailes teātrī iestudēja jau 1993. gadā – no tā iestudējuma sastāva 2016. gada izrādē spēlē vienīgi Lilita Ozoliņa. Režisors Dž. Dž. Džilindžers izmantojis sev raksturīgu kustību, krāsu un tērpu gammu.
Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3300

Juris Krādziņš
LU dibināšanas atceres akts


Tas bija 24. septembŗa pēcpusdienā Studenšu Korporāciju Kopas Sidnejā (SKKS) un Korporāciju Kopas Sidnejā (KKS) kopīgi rīkotā svinīgā sarīkojumā.

Atceres aktu atklāja KKS seniors fil! Indriķis Kalniņš, selonus, līdzīgi iepriekšējiem gadiem ar uzrunu par LU dibināšanu pirms 97 gadiem, pieminot universitāti kā lielāko pētniecības centru ar 12 fakultātēm latviešu valodā un aicināja visus klātesošos nodziedāt Latvijas himnu, kuŗu vadīja Mārtiņš Gulbis, selonus.

Valda Liepiņa
Dzejas dienas Luksemburgā


Nu jau par tradīciju Luksemburgas latviešu oktobŗa kultūras dzīvē ir kļuvušas Dzejas dienas. Šogad, sestdien 8. oktobrī, viesojās dzejniece Inese Zandere un komponists Jēkabs Nīmanis. Jāatzīstas, ka man tikai retu reizi patīk klausīties dzeju paša dzejnieka izpildījumā, bet šoreiz klausoties Ineses Zanderes lasījumā bija tīrā bauda. Zandere savu stundu gaŗo lasījumu ievadīja ar stāstu iz savas biografijas, skaidrojot, ka šī vakara tēma būšot autobiogrāfiska un biogrāfiska lirika. Ir reizes, kad cilvēka dzīvē ir tādi notikumi, kas sagriež visu pasauli un pasaules izpratni ar kājām gaisā. Tāda reize bija, kad mazajai Inesei bija četrpadsmit gadu.

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3299

Juris Krādziņš
PANORĀMA UN DZIESMA

Ar tādu nosaukumu 18. septembrī pusdienas laikā iesākās Sidnejas Latviešu biedrības (SLB) Dāmu kopas 42. gadskārtējais sarīkojums Sidnejas Latviešu nama lielajā zālē. Kā programmas grāmatiņā bija ierakstīts, Sidnejas latviešu dāmas darbojušās jau kopš SLB dibināšanas 1952. gadā SLB paspārnē, bet 1974. gadā toreizējais SLB valdes priekšsēdis Vidvuds Koškins ierosināja Dāmu kopas dibināšanu ar saviem statūtiem un valdi. Dāmu kopas valdes priekšsēdes kopš tā laika bijušas: Vanda Treimane no 1974. gada, Mirdza Polikēviča no 1982. gada, Ināra Krūmiņa no 1984. gada, Vanda Treimane no 1992. gada, Edīte Soboļevska no 1995. gada, Vaira Dortiņa no 2003. gada, Edīte Soboļevska - Birzule no 2007. gada un Ināra Krūmiņa no 2014. gada. Visus šos gadus vienīgā Dāmu kopas kasiere bijusi Ina Rone. Kopš dibināšanas 1974. gadā Dāmu kopā vēl šodien strādā Vija Bruzgule, Ināra Krūmiņa, Ilga Mačēna un Ina Rone.

Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3298