Edmunds Smalkais
ZĪVERTA VALODAS STILS

Sākumā daži vārdi par autora lugu iedalījumu. Zīverts izšķir divus lugas veidus: ainu technikā rakstītas, kur darbība risinas no ainas uz ainu un cēlienu lugas. Pirmās viņš sauc par sintētiskām, cēlienu lugas par analitiskām. Ainu lugā skatītāju interesē kas notiek un tā par drāmaturģisku vienību kļūst, kad tā beidzas. Cēlienu lugā turpretī drāmaturģiskā vienība implicēta jau lugas ekspozicijā un skatīju interesē tikai, kā autors to parādīs. Ainu lugu Zīverts salīdzina ar kamola uztīšanu, cēlienu lugu ar kamola notīšanu. Autora simpātijas neesot ne vienā, nedz otrā pusē. Ainu lugā viņš neatzīst kompozicijas patvaļu, turpretī cēlienu luga gan esot sasniegusi formas pilnību, bet tamlīdz pārvērtusies šablonā. Zīverts lielu daļu sava mūža veltījis studējot drāmas uzbūvi un eksperimentējot, rakstot savas, līdz nācis pie slēdziena un pārliecības, ka vienīgā ideālā drāmas formā ir nepārtraukts viencēliens.

Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3253

Juris Krādziņš
ATVADĪŠANĀS NO JĒKABA KARIKA

25. septembrī pavadītāji pulcējās Rukvudas krematorijā, lai atvadītos no ārsta un mūzikas mīļotāja Jēkaba Karika, kas šīs dzīves gaitas atstāja 21. septembrī. Atvadīšanos vadīja viņa dēls Andris Kariks, rādot uz ekrāna tēva fotografijas, atskaņojot tēva iemīļotās melodijas un lasot attiecīgas, piemērotas vietas no Bībeles. Tēvs vēl dzīves laikā bija uzrakstījis „īsi par sevi”, kuŗu dēls nolasīja latviešu un angļu valodā. Tā kā raksts ir tiešām īss un koncentrēts, nebūtu iespējams to vēl saīsināt un te tas sekos: „ Lai iepazīstinātu ar sevi kā cilvēku un ne tikai kā Jaungvinejas dakteri, pievienoju īsu savas dzīves gaitu aprakstu.


Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3252

Juris Krādziņš
LATVIJAS UNIVERSITĀTES 96 GADU ATCERES AKTS

Latvijas Universitātes dibināšanas atceres aktu 19. septembrī Sidnejas Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē atklāja fil! Dimis Pešudovs, frat. Latav., ievada runā nolasot LU misiju: „ Latvijas Universitātes sekmīga darbība ir garants Latvijas attīstībai. LU apvieno daudzveidīgu pētniecību, pētniecības, studijas un innovatīvo darbību; lai sniegtu staptautiski atzītu augstāko izglītību, attīstītu zinātni, koptu latviešu valodu un kultūru, stiprinātu dažādu kultūras sakaru tradicijas.” Viņš pieminēja, ka gandrīz visas trīspadsmit LU fakultātes nodarbojas pētniecības laukā un iestādes atrodas 14 vietās Rīgā un arī Salaspilī un Baldonē.


Juris Krādziņš
SIDNEJAS EV.-LUT. LATVIEŠU DRAUDZES PĻAUJAS SVĒTKI

Baznīcēniem dziedot Asīzes Franciska dziesmu Paceliet balsis,slavējiet, Dzīvības Kungu godiniet! iesākās Pļaujas svētku dievkalpojums Svētā Jāņa baznīcā 20. septembrī. Sākuma liturģijā mācītājs Kolvins Makfersons (Colvin S. MacPherson) nolasīja 90. psalmu par cilvēku niecību (...kas rītā atzeļ un zied,, vakarā vīst un kalst...) un 1. - 10 . pantu no Jāņa evaņģelija 15. nodaļas ar sākumu.


Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3251

Juris Krādziņš
JAUTRĀ PĀŖA 65 GADU JUBILEJA

Jau ilgāku laiku pirms sarīkojuma tas bija izreklamēts gan uz kafejnīcas galdiņiem, gan biedrības biļetenā. Tā kā Jautram Pārim tuvojās 65 gadu jubileja, jautājums bija, vai dejotāji, 65 gadus organizācijā sagaidījuši, nedosies pelnītā pensijas atpūtā. Šīs bažas, protams, bija nevietā, jo dejotāji domā savas gaitas turpināt, kā to arī paziņoja sarīkojumā.
5. septembŗa pēcpusdienā Sidnejas Latviešu nama lielā zāle bija sakārtota sarīkojumam, krēsli visur apkārt gar sienām, lai zāles vidū būtu vieta dejošanai.

Juris Krādziņš
PAR JAUNO LATVIEŠU OPERU VALENTĪNA

Sidnejā tās filmu Jānis Čečiņš parādīja Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē 13. septembŗa pēcpusdienā. Tā kā filma ilga 145 minūtes, tad apmeklētājiem atļāva arī 15 minūšu starpbrīdi starp pirmo un otro cēlienu. Opera pirmo reiz izrādīta Latvijas Nacionālā operā 2014. gada decembrī, filmā uzņemta šī gada maijā. Jaunās operas komponists ir Artūrs Maskats, bet libretu rakstījusi, ja nemaldos (jo tumsā bija grūti pierakstīt tikai uz īsu brīdi filmā parādīto vārdu un filmas operātors arī nezināja dot man kādu plašāku informāciju) Liāna Langa.

Edmunds Smalkais
LATVIJAS SOPRĀNS MELBURNĀ
Jau gadiem  Latvijas teātŗa ļaudis uz Austrāliju ir veduši zemas kvalitātes  tulkotas lugas, kādēļ bija patīkami Austrālijas latvietī lasīt, ka 27. septembrī, Melburnā  koncertu sniegšot Gunta Cēse.
Koncertu sākot ar Elizabetes āriju no R. Vāgnera Tannhauser, Cēse sevi apliecināja kā drāmatisku soprānu ar ļoti spēcīgu balsi.
Priecēja gludā patskaņu dinamikas maiņa.

Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3250