Valda Liepiņa
PĀRIS STUNDU CĒDELGHĒMĀ

Kad trimdas latvieši izdzird kaŗagūstekņu nometnes Cēdelghēma (Zedelgem) nosaukumu, tie noteikti iedomājas par Daugavas Vanagu organizāciju, jo tieši šeit tā dibināta 1945.gada 28.decembrī. Arī manas bērnības un jaunības atmiņās iespiedies šīs nometnes nosaukums un tādēļ, kad Briselē strādājošais un bijušais melburnietis Arnolds Žubeckis man ieminējās, ka 14.septembrī būs iespēja apmeklēt kādreizējo kaŗagūstekņu nometni, nolēmu turp doties. Neslēpšu, ka trīs stundu brauciens katrā virzienā mani mazliet biedēja un tādēļ biju priecīga, kad manas bijušās latviešu nodaļas tulkotāja un draudzene pieteicās pievienoties. Tādējādi ceļš mazliet īsāks… Turklāt bija iespēja mazliet pakavēties atmiņās un stāstos par Daugavas Vanagiem – informācija, kas draudzenei lielākoties bija jauna.

Juris Krādziņš
SENIORU SAIETS OKTOBRĪ
10. oktobŗa senioru saietā Sidnejas Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē to iesāka ar filmu Sapņu komanda par 1935. gada latviešu basketbola izlases vienības lieliem, augstākiem panākumiem Eiropas basketbola sacensībās, kuŗās par pirmo vietu cīnījās desmit Eiropas valstis. Kādēļ gan sapņu komanda? Laikam gan tāpēc, ka sacensību dalībnieki no jaunas, nesen neatkarību ieguvušas valsts sacentās par pirmo vietu ar valstīm, kuŗu iedzīvotāju skaits bija ievērojami lielāks un basketbolu pirmo reiz Latvijā sāka spēlēt ar amerikāņu pamudinājumu tikai pēc neatkarības iegūšanas.
Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3205

Edmunds Smalkais
LATVIEŠI AUSTRĀLIJĀ – SKATS NO TĀLIENES
Latvijas vēsturniece Ineta Didrihsone-Tomaševska, izdevniecības Sterling Star P/L apgādā. Apsveicama vēsturnieces interese par Austrālijas latviešiem.
Ievadā autore izsaka varbūtību: ,,Iespējams, lielā attāluma un nošķirtības dēļ no pārējām latviešu kopienām, Latvijas pētnieku vidū Austrālijas latviešu sabiedrības izpētei nav bijusi pievērsta pietiekama uzmanība“. Lai man atļauts te minēt, ka daudz un dažādās sfairās vēl šodien Latvijā redzamas komūnistu valdības gandrīz 50 gadu ilgās smadzeņu mazgāšanas sekas, un aizbraucēji, kas bija pieredzējuši 1941. slepkavības un izsūtīšanu, atstāja dzimteni, lai glābtu savu dzīvību, tika saukti Latvijā par nodevējiem, dažreiz pat par noziedzniekiem. Tanīs gados kaut ko pozitīvu par aizbraucējiem teikt vai rakstīt nebija polītiski pareizi un iespējams, ka vecāku vēsturnieku zemapziņā vēl plaiksnās šī ,,pareizā polītika“ . Protams, tas tikai mans minējums.

Juris Krādziņš
LATVIJAS UNIVERSITĀTES DIBINĀŠANAS PIEMIŅAS AKTS
27. septembrī Studenšu Korporāciju Kopa Sidnejā (S!K!K!S!) un Korporāciju Kopa Sidnejā (K!K!S!) rīkoja Latvijas Universitātes 95. gadu dibināšanas atceres aktu Sidnejas Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē. Aktu atklāja K!K!S! seniors Indriķis Kalniņš, selonus, ar uzrunu, kuŗā, cita starpā, pieminēja, ka pēc I Pasaules kaŗa Eiropā nodibinājās daudzas jaunas valstis, kuŗu vidū bija arī Latvija. Viens no galveniem mērķiem šajā laikā bija gādāt par to, lai šajās valstīs būtu akadēmiski izglītoti pilsoņi. Tāpēc jau drīz pēc Latvijas valsts nodibināšanās, atklāja arī Latvijas universitāti. Rīgā gan bija pastāvējis Politechnikums, bet tajā studēja tikai reālos mācību priekšmetus, kamēr jaunajā Latvijas Universitātē bija 12 fakultātes, kas pārstāvēja gan reālās, gan humānitārās zinātnes un galvenais bija tas, ka pirmo reizi pasaulē vienā augstskolā mācīja zinības latviešu valodā.

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3204

Juris Krādziņš
VĪRU KOŖA DZIESMU PĒCPUSDIENA
Vīru koŗa dziesmu pēcpusdiena Latviešu namā iesākās pēc pusdienām plkst. 13.00, sestdien 21. septembrī, Lielajā zālē ar Aleksandra Valles dziesmu (vārdi un melodija) Mēs mīlam zemi šo, kam sekoja Imanta Līča Tur Vidzemē ar Ilzes Kalnāres vārdiem, Toma Mačēna basa solo, abas dziesmas diriģējot Dainai Jaunbērziņai. Pavadīja Ingrīda Šakurova ar klavierēm un Daina Kaina ar vijoli.
Diriģentiem mainoties, nākamo Raimonda Paula dziesmu Teic, kur zeme tā J. Lindberga apdarē ar Alfrēda Krūkļa vārdiem un atkal Toma Mačēna basa solo, vadīja Ivars Štubis.
Jāpiemin arī, ka šoreiz dziedoņi bija nostājušies uz kāpnēm pie Sidnejas Latviešu nama dibensienas, lai būtu kāda pārmaiņa.

Juris Krādziņš
LIDIJAS MEDNES GRĀMATA UN GLEZNU SKATE
21. septembŗa priekšpusdienā, plkst. 11.00 bija gleznu skates atklāšana un Lidijas Mednes atmiņu grāmatas Vētras traukti dziedātājputni atvēršana Sidnejas Latviešu nama Baltajā zālē. Gleznu izstādi atklāja ALMA’s vicepriekšsēde Biruta Apens - Klārka (Clark). Apsveicot un uzrunājot apmeklētājus, viņa pieminēja Lidijas Mednes devīgo dabu un mierīgo, draudzīgo smaidu.

Valda Liepiņa
12. SAEIMAS VĒLĒŠANAS LUKSEMBURGĀ
Gatavojoties 10.Saeimas vēlēšanām 2010.gadā, nevarējām iedomāties, ka nākamie četri gadi būs tik trauksmaini, no katra latvieša prasot līdzdalību Latvijas polītiskajos procesos un ikvienam aktīvi piedalīties pilsoniskas sabiedrībās attīstībā. Luksemburgas latviešiem tieši 10.Saeimas vēlēšanas bija nozīmīgs notikums, jo pirmo reizi šeit iekārtoja vēlēšanu iecirkni, proti, ar numuru 1074. Kopš tā laika aizvadīti divi referendumi (par 10.Saeimas atlaišanu un par latviešu valodu), kā arī ārkārtējās 11.Saeimas vēlēšanas. Vienu brīdi savus vēlēšanu komisijas piederumus īpaši tālu arī nenoliku… Tagad, protams, bija citādi, jo apritējuši trīs gadi kopš ārkārtējām vēlēšanām. Luksemburgas vēlēšanu komisijas sastāvs ik pa laikam mazliet pamainījies, bet darbs ir interesants un nozīmīgs un tādēļ, pēc kāda prombūtnes brīža, locekļi labprāt atkal pievienojas intensīvajam darba posmam. Šogad vēlēšanu komisijā darbojās Evija Bēvalde, Linda un Kristaps Jeskeviči, Jolanta Junda, Sandra Kaupuža, Valda Liepiņa un Inese Pommere.

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3203

Juris Krādziņš
SETEMBŖA SENIORU SAIETĀ PAR KULTŪRAS DIENĀM
Kultūras dienas atkal atgriežas Sidnejā. 12. septembŗa senioru saietā par iecerētiem sarīkojumiem pastāstīja 55. Kultūras Dienu Rīcības komitejas priekšsēdis Jānis Čečiņš. Par to tīmeklī varot redzēt ar www.al55kd.com. Kā jau zināms, KD logo gatavojusi Maija Medene no Frimantles, bet to lietos dažādās krāsās atkarībā no sarīkojuma paveida. No Eiropas piedalīsies 2 latviešu koŗi: Liepupes Pernigele no Salacgrīvas un Īrijas latviešu koris. Viesosies arī ansamblis Laimas muzykanti. Pavisam būs 14 diriģenti, bet no Latvijas Ivars Cinkuss, Ints Teterovskis, Arta Zunde un Inguna Grietiņa. Būs Atklāšanas koncerts, Garīgās mūzikas koncerts, Laimas muzykantu koncerts, Kopkoŗu koncerts, tautas dejas, danči, teātris 'Burvis no Oza zemes’ un Raibais sarīkojums, saviesīgie vakari, kuģīša izbraukums pa Sidnejas ostu, tautas deju apkūlības, sadziedāšanās pēc kopkoŗu koncerta, Ģimenes dienas sarīkojums Ev.lut. draudzes namā, KD dievkalpojums Vienības draudzes baznīcā, izstāde, īsfilmu konkurss „Pīrāgs”, Tālava Jundža referāta rīts, balle ar tēmu 1920. gadi Latvijā Divsimtgades parkā (Bicentennial Park). Pēc Kultūras dienām 1. janvārī atsevišķs koŗa Pernigele koncerts ar saviesīgu vakaru pēc tam. Viņiem arī ir deju un tautiskais ansamblis. Viņi ir vecumā no 18-54 gadus veci un vēlas naktsmājas Sidnejā.

Juris Krādziņš
PĻAUJAS SVĒTKI SIDNEJAS EV.LUT. LATVIEŠU DRAUDZĒ
Pļaujas svētku dievkalpojums 14.septembrī Svētā Jāņa baznīcā iesākās ar dziesmu "Mans Dievs, es Tevi slavēt sākšu". Svētrunai mācītājs Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson) bija izvēlējies Pāvila vēstules efeziešiem 1.nodaļas 7.pantu „Viņā mums dota pestīšana pēc Viņa bagātās žēlastības.” Kopš bērnības mēs esam atšķirti no Dieva. Bet tikai ar Jēzus palīdzību mēs nonākam sakarā ar Dievu. Jēzus mums skaidri pateicis, ka pestīšana ir ticība Viņam. Jēzus teicis, ka visi, kas Viņam tic, nezudīs, bet saņems mūžīgo dzīvību. Jo stāv rakstīts, ka ikviens, kas Viņam tic, nepaliks kaunā. Dievkalpojumu pabeidza ar dziesmu „Spēku dod, spēku dod!”

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3202

Ivars Mirovics
ZELTS MELBURNAI
Dienvidaustrālijas 2014. gada atklātās novusa meistarasacīkstēs  Adelaidē  13. un 14. septembrī piedalījās 18 spēlētāji, ieskaitot četras dāmas: 7 mājinieki, 5 no Melburnas, 5 no Centrālkrasta un tikai 1 ( Rihards Puisēns)  pārstāvēja Sidnejas kopu.
Katrā sportā ir iejaukta laime, izraisot bieži nesagaidītus rezultātus un līdz ar to pārsteigumus. Novusā laime  iejaucas biežāk kā citās spēlēs; varbūt tas ir viens no tiem iemesliem, kas padarījis šo spēli tik pievilcīgu sabiedrībā, faforītiem bieži vien pazemībā noejot pie malas. To piedzīvojām šajās sacīkstēs, kad visiem par lielu pārsteigumu trijiem rūdītiem, prominentiem  spēlētājiem  jau  priekšspēlēs ceļš tika nogriezts  uz  A  grupas finālu un bija jāapmierinās turnīru nobeiguma daļu pavadīt  B grupas pulciņā. Šajās spēlēs, ja kāds būtu spēlējis uz favorītiem, būtu atbrīvots no liekas naudas, un totālizātoru aģentūras izmeklētu korrupcijas un zāļu lietošanas varbūtības. Novusā jau, protams, tādas lietas nenotiek.

Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3201