Juris Krādziņš
PĻAUJAS SVĒTKI UN JUBILEJA VIENĪBAS DRAUDZĒ
Apvienotais Vienības draudzes Pļaujas svētku sarīkojums ar Raimonda Sokolovska 50 gadu jubileju Sidnejas latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē 2. novembrī iesākās ar kopīgi nodziedātu Vārpu vainagu.
Savā uzrunā Vienības draudzes mācītājs Raimonds Sokolovskis teica, ka ar Pļaujas svētkiem viens gads atkal tuvojas noslēgumam. Pļaujas svētkos mēs pateicamies Dievam par to, ko Viņš mums savā mīlestībā ir piešķīris. Mūsu tradicija ir šajos svētkos nest to labāko, ko esam ieguvuši. Telpas vienos sānos redzam mazu altārīti ar divām svecēm un krustu. Dzīves steigā mēs vienmēr raugāmies uz priekšu, bet pateicamies Dievam, ģimenei un savai tautai. Uzrunu pabeidza ar Jēzus tēvreizi.
Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3209

Juris Krādziņš
FILMA KĀDREIZ MANA MĀTE
Filmu pēcpusdienā, 25. oktobrī Sidnejas Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē bija izvēlēta dokumentāla filma Kādreiz mana māte (Once my mother), ko pieteica Ojārs Greste. Austrāliešu filmu producente Sofija Turkeviča (Sophia Turkievvicz) šajā filmā parāda savas mātes Helēnas notikumiem bagāto dzīvi un pašas attiecības ar viņu. Pēc 1939. gada Polijas kaŗa, kuŗā Poliju ceturto reizi sadala Vācijas un Padomju Savienības starpā, gadu vēlāk, kad Helēnai 16 gadu, viņu izsūta, un kā vēlāk režisore teica, esot bijuši izsūtīti kādi 2 miljoni poļu. Helēna, kā bārene, Polijā dzīvojusi lielā trūkumā, un māju, kur tā bija apmetusies par kalponi, tās īpašnieki atstāja, ko Helēna pat nemanīja. Vēlāk viņa teikusi, ka tā noticis, ka bagātie aizbēga, bet nabagos krievi izsūtīja uz Sibiriju, un tā arī noticis, ka viņa izsūtīta pēc tam, kad krieviem sūdzējusies par saimnieku viņai nodarīto pārestību. Māsu Katrīnu krievi nošāva, kad tā bēgusi. Helēna nonākusi Karēlijas ziemeļos pie Karijas juras, kur bijis jāstrādā smags darbs. Ēdiens bijis tikai divi riecieni maizes dienā ar šķidru viru, bet reiz saņēmusi arī mazliet zirga gaļas.

Juris Krādziņš
REFORMĀCIJA BAZNĪCĀ
OJĀRS GRESTE ĒĢIPTĒ

Svētdien, 26. oktobrī Sidnejas Svētā Jāņa baznīcā, pieminot Reformācijas jeb Ticības Atjaunošanas svētkus, mācītājs Kolvins Makfersons (Colvin S. MacPherson) savā svētrunā teica, ka mēs pieminam to dienu pirms 497 gadiem, kad Mārtiņš Luters pienagloja 95 tēzes pie Vitenbergas baznīcas durvīm, jo Romas katoļu baznīca lauzusi apsolījumu turēties pie mūsu Kunga vārdiem, kā tie rakstīti Mateja evaņģelija 24. nodaļas 35. pantā: “Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.” Un arī šodien visā pasaulē redzam, ka, cenšoties izpatikt laika garam, daudzas draudzes neklausa Dieva vārdu. Un vēl vairāk. Mācītāji Teksasas pilsētā Hjūstonā, Amerikā, pirms dažām nedēļām saņēmuši pavēli iesniegt tiesām savus sprediķus, lai tās izspriestu, vai tie nav pret pilsētā izsludināto likumu par viena dzimuma laulībām.

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3208

Ivars Mirovics
VAIRĀK  ZELTA ADELAIDEI

Centrālkrasta Novusa kluba rīkotās sacensībās, kas notika Sidnejā 25.  un 26. oktobrī, bija salidojuši no trim pavalstīm 20 spēlētāji, ieskaitot 5 dāmas.
Vienspēles notika sestdien 25. oktobrī. Visi spēlētāji bija sadalīti  4 pirmgrupās no kurām 3 labākie spēlētāji iekļuva pirmā fināla  grupā; pārējos iedalīja otrā fināla grupā. Vienspēlēs laurus plūca adelaidieši, iekraujot lidmašīnā un aizvedot mājās divas zelta medaļas un divus lielus Centrālkrasta kluba dāvātos 2014. g. ceļojošos kausus ( par kuriem, droši vien, prasīja speciālu bagāžas  piemaksu).

Edmunds Smalkais
KAROGS
Latvijas karoga vēsture sniedzas ļoti tālā pagātnē. Tā krāsas ir seno cēsinieku kaŗa karoga krāsas no 13. g.s., kā vēsta Livonijas Atskaņu chronika, ko sarakstījis kāds mūks vai bruņinieks ap 1290. gadu. Chronika apraksta krustnešu kaŗa gājienus Livonijā. Tās oriģināls ir gājis bojā, saglabājies ir tikai noraksts vidusvācu izloksnē, kas glabājas Heidelbergas universitātes bibliotēkā. Pirmo reiz chroniku tulkojis Matīss Siliņš 1893. gadā.

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3207

Edmunds Smalkais
LATVIEŠU AIRĒTĀJI VIESOJAS AUSTRĀLIJĀ

No 8. līdz 12. oktobrim Balaratā uz Vendurī (Wendouree) ezera t.s. Master games ietvaŗos notika airēšanas sacensības, kuŗās piedalījās 13 airētāji no Latvijas. Kas ir Master games?  
Patlaban Austrālijā  liela vērība tiek piegriezta senioru fiziskai veselībai. Valsts Sport and Recreation paspārnē pastāv speciāli senioru klubi, biedrības, organizācijas, kas rūpējas par 60 un vairāk gadu veciem abu dzimšu dalībniekiem  piemērotām sporta nodarbībām. Ir pieejami arī treneŗi tiem,  kas ar interesi, nopietni pieiet savam  izvēlētam sportam vai nodarbībai. 

Valda Liepiņa
IEPAZĪSTIETIES, MĀRIS BRANCIS
Valda Liepiņa: Māri – Austrālijas latviešiem Jūs, droši vien, esat pazīstams ar savu darbu pie Trimdas archīviem, bet pirms pievēršamies šim jautājumam, varbūt par kaut ko citu. Diezgan daudz Austrālijas latviešu saknes ir tieši Jelgavā, no kurienes arī esat Jūs. Kā īstens savas pilsētas dēls, esat rūpējies par Jelgavas attīstību. Savulaik dibinājāt Jelgavas Mākslinieku biedrību, un esat bijis arī tās priekšsēdētājs. Kādēļ biedrību dibinājāt un kāda ir tās loma Jelgavas kultūras dzīvē?

Māris Brancis: Īstens jelgavnieks es gan neesmu, lai gan manas dzimtas saknes meklējamas 20 kilometru attālāk – Līvbērzē, taču māte un radi nāk no Jelgavas – māte ieprecējās Līvbērzes saimniekā. Jelgavā dzīvoju kopš 1960.gadu beigām. Arī tolaik, kad strādāju Rīgā, Latvijas Valsts archīvā, mēroju 40 kilometrus garo ceļu ar vilcienu, bet naktis pavadīju pilsētā pie Lielupes. Tādēļ uzskatu, ka esmu jelgavnieks, īpaši tagad, kad pilsēta mainās, kļūst skaistāka, draudzīgāka cilvēkiem. Šeit mīl kultūru, tostarp, mākslu.

Edmunds Smalkais
BRĪDIS KĀRĻA SKALBES PASAKU PASAULĒ
7. novembrī aiztek 135 gadi, kopš dzimis dzejnieks, kaŗavīrs, patriots, polītiķis un pasaku meistars Kārlis Skalbe.
Pastāv divi līdzīgi prozas darbu tipi: pasakas un teikas. Ne katrreiz ir viegli atšķirt vienu no otra; pasaka var kļūt par teiku un otrādi. Parasti par teikām mēdz saukt nostāstus, kuŗos minēta vieta vai persona. Pasaka min ,,kādu pili“, teika runā konkrēti par Rīgu, Koknesi vai varoņiem, kā Lāčplēsi, Koknesi, Kurbadu. Ja teikā notikumi ir lokāla rakstura (Burtnieki, Kangaru kalni), pasakas darbība var risināties jebkur pasaulē, iedomātā nekurienē (aiz trejdeviņiem kalniem, aiz trejdeviņām jūŗām).

Edmunds Smalkais
ĢERBOŅI

Ģerboni Latvju enciklopēdija definē kā pēc heraldikas noteikumiem darinātu simbolisku attēlu, kas reprezentē kādu valsti, valdnieku, pilsētu, apgabalu, kārtu vai personu. Gerboņu sākums ir krusta kaŗu laikos 12. g.s. no bruņinieku dzimtu īpašuma zīmēm, un tiem bija ciešs sakars ar toreizējo apbruņojumu, proti, vairogu, kādēļ arī ģerboņa pamatne ir vairogs. Šī pati īpašuma  augšējā, zīme tika lietota arī uz mēteļa, mazliet biezāks un attiecīgi piestiprināts. Mētelis tika lietots aizsardzībai, vai arī, lai apslēptu bruņas. Var pieņemt, ka no šī mēteļa (ģērba) ir atvasināts mūsu latviskais ģerbonis.

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3206