Juris Krādziņš
SIDNEJAS EV.LUT. LATVIEŠU DRAUDZES
DĀRZA SVĒTKU DIEVKALPOJUMS

Dārza svētku dievkalpojumu Sv. Jāņa baznīcā 19. aprīlī iesāka ar dziesmu Cik jauki, cik skaisti, kad tuvi un tāli, nu ķēniņa pagalmos pulcēties sāk. Sākuma liturģijai sekoja otra dziesma Šī zeme Tava, Dievs, jo Tu to radījis.
Svētrunai mācītājs Kolvins Makfersons (Colvin S. MacPherson) bija izvēlējies 12. panta sākumu no Jāņa evanģelija 21. nodaļas ar vārdiem: „Jēzus viņiem saka: Nāciet un turiet azaidu.”

Juris Krādziņš
SARĪKOJUMS PAR MANTRĀM

Sidnejas latviešu teātŗa literārā pēcpusdienas sarīkojumā Andris Kariks 26. maijā Sidnejas Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē deva priekšlasījumu „Īss ieskats mantrās”. Paskaidrojumam lapiņās pie ieejas bija rakstīts: „ Mantra ir sanskrita termiņš, kas apzīmē vārdu vai vārdu grupu, kam ir noteikta skaņas vibrācija un enerģija. Mantra ir svētu zīmju saistība, kas veido garīgu enerģijas kodolu. Šis kodols darbojas kā magnēts, kas pievelk, jeb kā lēca, kas koncentrē garīgas vibrācijas."

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3233

Valda Liepiņa
SVĒTKI MAIJĀ


Tā kā šogad 4.maijā apritēja 25 gadi kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarācijas, jau savlaicīgi nolēmu šajās dienās doties uz Rīgu. Par ļaunu arī nenāca tas, ka Eiropas iestādēs 1.maijs ir brīvdiena – jā, Eiropas iestāžu vēsture ir cieši saistīta ar Eiropas Savienības (ES) dibinātājvalstu tradicijām, un tā mums iekrīt gan darba svētki, gan vairākas baznīcas brīvdienas. Grēks būtu sūdzēties. Tā nu izdevās izmantot arī 1.maija brīvdienu savam Latvijas apciemojumam. Ja nu padomju gados 1.maijs bija darbaļaužu svētki, šodien latviešiem 1.maijs vairāk saistās ar Satversmes sapulces sasaukšanas dienu 1920.gadā, kā arī ar iestāšanos Eiropas Savienībā 2001.gadā.

Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3232

Juris Krādziņš
SLB DĀMU KOPAS SARĪKOJUMS

Sidnejas Latviešu biedrības Dāmu kopa, kuŗai pērngad bija 40 gadu jubileja, šogad iesāka jaunu desmitgadi ar sarīkojumu 10. aprīlī nama lielajā zālē, tur sapulcinot kuplu apmeklētāju skaitu. Pēc pusdienu maltītes ar ceptu šķiņķi, kartupeļu sacepumu, garām zaļām pupām un ziliem sautētiem kāpostiem, kam sekoja kafija vai tēja ar pīrāgiem, smalkmaizēm, kūkām vai torti, apmeklētājus uzrunāja Dāmu kopas priekšniece Ināra Krūmiņa, vispirms pateicoties visiem, kas te ieradušies. Tāpat viņa pateicās jaunajai paaudzei, kas vēlāk uzstāsies ar mūzikālām veltēm un Ojāram, Jānim un Pēterim, par viņu atbalstu.

Ilze Ostrovska
LATVIJĀ KĀ ROŽU DĀRZĀ

Lai gan rozes aprīļa sākumā Latvijā vēl nemaz nebija ne tuvu ziedēšanai, gaisā jau bija jūtams pavasaris. Rīgas parkos koki vēl nesteidzās atdzīvināt pelēcīgo ainavu ar savu zaļo, plaukstošo lapu krāsu, par to parūpējās  dārznieki. Pamazām tie dobēs stādīja atraitnītes, kas uzreiz  pārvērta necilo melnās zemes pleķīti līdzīgu plaukstošam rožu dārzam.
Bet es nebiju ieradusies Latvijā tikai pavasari baudīt, kā nekā jāsteidz kārtot savas pases lietas, lai atpakaļceļā klājas mazliet gludāk kā turpceļā.

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3230