Juris Krādziņš

PLKV. OSKARA KALPAKA PIEMIŅAI

Pulkveža Kalpaka, viņa bataljona un Studentu rotas piemiņas dievkalpojums Svētā Jāņa baznīcā 12. marta pēcpusdienā iesākās ar svinīgu Latvijas karogu ienešanu. Gājienu vadīja mācītājs Kolvins Makfersons (Colvin S. MacPherson), patr., kam sekoja Korporāciju Kopas Sidnejā (K!K!S!) seniors Indriķis Kalniņš, sel., ar karogu Valdis Krādziņš, frat. Lett., Juris Liepiņš, frat. Lett., Māris Celinskis, frat. Latav., un Kārlis Dragūns, sel.; ar Daugavas Vanagu Latvijas karogu Andrejs Mednis, frat. Curs., Helmuts Vabulis, frat. Metr., un Gundega Zariņa, zinta. Pēc gājiena novietošanas tuvu altārim visi dziedāja pirmo dziesmu Dievs, Tavā priekšā nākam ar karogu. Ērģeles spēlēja Tamāra Koškina.

Valda Liepiņa

DAILES TEĀTRIS LUKSEMBURGĀ – PIRMO REIZI!

Ko varu teikt? Latviešu dzīve mazajā Luksemburgas Lielhercogistē kļūst arvien interesantāka un piesātinātāka ar notikumiem. Dzīvē kūsā. Marts izvērties par tādu mēnesi, ka nav iespējams vienam cilvēkam visus sarīkojumus izskraidīt! Taču Dailes teātŗa izrāde noteikti ir viens no augstāk novērtētajiem un apmeklētajiem sarīkojumiem ilgā laikā. Apmeklētāju noteikti bija tikpat daudz kā uz valsts svētku sarīkojumu – vienīgi šoreiz bez bērniem. Tiesa, izrāde notika 28. februāŗa vakarā, bet to jau var pieskaitīt pie marta notikumiem, vai ne?

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3321

Juris Krādziņš

CIEŠANU LAIKA PRIEKŠLASĪJUMS

Pēc Ciešanu laika dievkalpojuma 5. martā Sidnejas ev. - lut. Latviešu draudzes mācītājs Kolvins Makfersons (Colvin S. MacPherson) nolasīja priekšlasījumu draudzes namā, kuŗā paskaidroja Ciešanu laika nozīmi, no kuŗas te sekos daži subjektīvi atstāstīti izvilkumi.
Ciešanu laiks sākas ar Pelnu dienu, trešdien un šogad, 1. martā un ilgst 46 dienas līdz Lieldienām. Ciešanu laikā ir 40 darba dienas un 6 svētdienas un skaitlis 40 ir nozīmīgs Bībelē, jo 40 dienas velns kārdinājis Jēzu tuksnesī, 40 dienas Mozus runāja ar Dievu Sīnaja tuksnesī, kur saņēma 10 baušļus, 40 gadus ebrēji klejoja tuksnesī pirms apsolītās zemes sasniegšanas.


Juris Krādziņš

SENIORU SAIETS MARTĀ 2017

Šo rindiņu rakstītājs iesāka marta senioru saietu 10. martā Sidnejas Latviešu namā Mārtiņa Siliņa zālē, pieteicot savu priekšlasījumu par rakstniekiem, kas savus darbus raksta par cilvēkiem, ievērojamām personām, kas dzīvojušas ārpus viņu pašu zemes un Kārļa Gulberga lasīto latviešu dzejnieka Ērika Ādamsona dzeju, kuŗā tas piemin dažādas neparastas personas un dzīvniekus ar svešādiem vārdiem. Kā pirmo Kārlis Gulbergs deklamēja dzejoli par mācītāju Ernestu Gliku, kurš ievērojams ar to, ka sākumā gan nemācēdams latviešu valodu, to iemācījās no savas draudzes un kalpones Martas, kas vēlāk kļuva par krievu cara Pēteŗa I sievu un, pēc tā nāves, par Krievijas ķeizarieni Katrīnu I. No nākamā dzejoļa Dziesma par bēdām te pierakstīts viens pants:
Un ja es būtu padišachs,
kas sēd zem baldachīna
Un viņam pieder Persija
un visa Indoķīna,
Un kaut uz balta ziloņa
līdz Palmirai es jātu,
Bet, kā no bēdām aizbēgt prom,-
ir tad es nezinātu.

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3320