Juris Krādziņš
JĀŅU IELĪGOŠANA DV NAMĀ

To šogad 16. jūnijā paveica Sidnejas Daugavas Vanagu nodaļa kopā ar veco ļaužu aprūpes organizāciju Heatheres vadībā. Liekas jau, ka 16. jūnijs Jāņu svinībām būtu par jaunu, tomēr aicinātie ieradās.
Vispirms jau galda galā redzējām Jāni (Jānis Vadzis) ar lielu ozolu vainagu galvā. Viņš tur sēdēja un gaidīja Jāņa bērnus, kas pēc tam ar mazu kavēšanos arī ieradās.Gundega Zariņa, kas bija rīkošanas pārzine, tad aicināja nodziedāt pazīstamo Jāņu dziesmu:
Sit, Jānīti, vara bungas vārtu staba galiņā’
Lai sanāca Jāņu bērni no maliņu maliņām.

Juris Krādziņš
AIZVESTO PIEMIŅA SV. JĀŅA BAZNĪCĀ

Sidnejas ev. lut. latviešu draudzes piemiņas dievkalpojums 12. jūnijā Sv. Jāņa baznīcā iesākās ar dziesmu Dievs, Tavā priekšā nākam ar karogu. Latvijas karogs jau bija novietots pretim altārim.
Sākuma liturģijas Dieva vārdu lasījumos, vispirms, 46. psalms, kuŗu parasti nosauc ar vārdiem Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils, jo 2. pantā ir vārdi „Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā" un pēc tam no Pāvila vēstules romiešiem 8. nodaļas no 12. - 18. pantam, kur pēdējais pants apliecina: "Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums."

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3286

Juris Krādziņš
JŪNIJA SAIETS 2016. GADĀ

Saiets 10. jūnijā iesākās ar Helgas Meritas igauņu filmu ,,1943. gada klase”, kas uzņemta 2012. gadā un kuŗā attēlotas kādreizējās Igaunijas ģimnazijas klases zēnu gaitas II Pasaules kaŗā. Kā jau tas agrāk paskaidrots, igauņu skolēnu gaitas līdzīgas tā paša laika latviešu skolēnu gaitām, kam bija jāpiedzīvo II Pasaules kaŗa traģēdija. Jau 1941. gada jūnijā, tāpat kā Latvijā, bija igauņu deportācijas uz Krieviju. Pēc tam vāciešus sagaidīja kā atbrīvotājus, bet vēlāk no klases atkal pazuda vairāki. Gandrīz visi bija 1943. gadā sasnieguši 18 gadus, tātad dzimuši 1925. gadā. Viņiem sākumā piedāvāja izvēli iet vācu armijā vai darba dienestā.

Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3285

Juris Krādziņš
DZIEDĀT MĀKU, SPĒLĒT MĀKU

Sidnejas Latviešu biedrības sestdienas skolas sarīkojumu Dziedāt māku, spēlēt māku sestdien, 4. jūnijā iesāka mūzikālais ansamblis ar komisko nosaukumu Samsing laik zet (oficiāli: Somesing Laik Zat), kuŗā Kaija Upeniece spēlē kontrabasu un čellu, Vēsma Upeniece vijoli un stabuli un Viktorija Mačēna akordeonu. Piedaloties arī Maijai Upeniecei, ansamblis ievadam deva Iļģu apdarē radīto tautasdziesmu Tumša nakte, zaļa zāle. Ansamblis mūzicē jau 9 gadus un ir ļoti iecienīts. Dalībnieces dzied gan par mīlestību, alutiņu, saulīti, priekiem un bēdām un piedalījies dažādos festivālos un koncertos.

Valda Liepiņa
MOLLIJA SAKA: JĀ. LUKSEMBRUGĀ


Pērn aizsākās pārrunas un pamazām palielinājās cerības, ka arī mums Luksemburgā būs iespēja noskatīties Nacionālā teātŗa aktrises Marijas Bērziņas monoizrādi “Mollija saka: Jā.” Un cerības arī īstenojās. Sešu cilvēku komanda devās uz Luksemburgu, mums visiem labi pazīstamais un uzticamais pārvadātājs Jānis Ormanis (jā, tā viņu tiešām sauc) ar savu busiņu veda dekorācijas – un, lūk, 9.jūnija vakarā apmēram simts Luksemburgas latviešu beidzot noskatījās šo unikālo izrādi. Paldies visiem čaklajiem rūķīšiem, kas nepadevās, kad parādījās pirmās grūtības.

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3284

Edmunds Smalkais
MELBURNAS SENIORU IZBRAUKUMS


Atskatoties, senioru kopa ir iegājusi pastāvēšanas septītā gadu desmitā. Diena, kad pensionāri tika aicināti uz pirmo satikšanos, man nav zināma, bet kad Dienvidvantirnas iznīkušā ābeļdārzā radās veco ļaužu Latviešu ciems, kopas vadību pārņēma jau cienījamus gadus sasniegusē Valija Ruģelis, Lai darbu atvieglinātu, kā palīdzi tā  lūdza Valiju Crawford’u. Pēc Rudzeles kundzes aiziešanas mūžībā, kopas vadību pārņēma Kroforda kundze un divdesmit gadus vēlāk dara to vēl šodien.

Juris Krādziņš
DĀRZA SVĒTKI VASARSVĒTKOS

Tā kā Dārza svētki šogad sakrita ar Vasarsvētkiem vienā laikā, tad Svētā Gara un Dārza svētku dievkalpojumu 15. maijā Sidnejas ev. lut. latviešu draudzes Svētā Jāņa baznīcā iesāka ar dziesmu Ak, tu priecīgā, ak, tu svētīgā, Vasarsvētku dieniņa. Sākuma liturģijas mācītāja Kolvina Makfersona (Colvin S. Mac Pherson) Dieva vārdu lasījumi bija no 55. psalma lūgšanas pret viltīgiem brāļiem: „Dziedātāja vadonim uz koklēm. Dāvida mācības dziesma.” un no Apustuļu darbu 2. nodaļas pirmā līdz ceturtam pantam, kas iesākās ar vārdiem: „ Kad Vasaras svētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā” un pabeidzās ar to, ka „visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt.”

Valda Liepiņa
SAEIMAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA TIEKAS AR LUKSEMBURGAS LATVIEŠIEM

“Latviešu kopienām pasaulē ir nozīmīga loma, jo nacionālā pārliecība un piederība Latvijai rodas pašā tautā. Tādēļ vēlos pateikties ikvienam no jums, kurš mīl savu valsti un, atrodoties tālumā, palīdz uzturēt mūsu tautas tradicijas, kultūru un vērtības. Lai kur būtu latvieši, viņi vienmēr nes līdzi latviskumu un māju sajūtu - Latvija ir ikvienā vietā pasaulē, kur vien tā ir dzīva tautiešu sirdīs,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, vizītes ietvaros tiekoties ar Luksemburgas latviešu kopienas pārstāvjiem. Šie ir vārdi, kas attiecas uz ikvienu latviešu kopienu pasaulē un ticu, ka šo sleju lasītāji arī izjutīs gandarījumu, ka Latvijas amatpersonas tik augstu vērtē to, ka uzturam latvietību un latviešu kultūru.

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3283

Valda Liepiņa
MAIJS RĪGAS TEĀTŖOS

Kā allaž savu īso maija atvaļinājumu Rīgā izmantoju, lai apmeklētu vairākas Rīgas teātŗu izrādes. Taisnību sakot, jau ievada rindiņās jāievieš labojums. Nacionālajā teātrī skatījos Imre Kalmana opereti “Mistera Ikss noslēpums” (jeb “Cirka princese”) Daugavpils teātŗa izpildījumā. Būdama Melburnas meitene, kuŗas tētis spēlēja čello Melburnas latviešu operešu ansambļa izrādēs, esmu uzaugusi ar operešu izrādēm, taču šo opereti nebiju redzējusi – turklāt nevarēju iedomāties, ka tai būs tik interesanta saistība ar Rīgu! Darbība notiek Rīgā 1920ajos gados. Tērpi un izturēšanās atbilstoša un tā kā viens no spilgtākajiem 1920-to gadu simboliem Rīgā bijusi biedrība “Zaļā vārna”, uz to izrādē ir vairākas atsauces un tur arī norisinās daļa darbības.

Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3282