Juris Krādziņš
DIMANTU MĀSU KONCERTS SIDNEJĀ

Par to jau plašs ievadraksts un intervijas ar Dimantu māsām Austrālijas Latvieša 3233. numura (27. maijā) 2. un 7. lappusēs. Tiem, kas to nav lasījuši, varu paziņot, ka māsas ir no Baldones, Latvijā, viņām ir 4 brāļi, kas nebija līdzi paņemti un viņas dzied tautasdziesmas ar folklorā pazīstamām melodijām.
Nesagaidot lielu apmeklētāju skaitu, 7. jūnijā koncertu rīkoja Sidnejas Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē, un labi vien bija un pietika kādiem 50 apmeklētājiem. Māsas bija tērpušās puķainos brunčos ar melnu ģērba augšējo daļu, kam nezinu nosaukumu, un ar puķu vainadziņiem galvā. Bija paredzētas kādas 18 dziesmas, bez starpbrīža, kas visas pieminētas programmas lapiņā. Lielāks skaits no tām bija Jāņu dziesmas, dažas ar piedziedājumu „rotā, rotā” vai arī „rūtā, rūtā” un kādas pāris bija augšzemnieku dialektā.

Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3237

Juris Krādziņš
SVĒTĀ GARA DIENAS DIEVKALPOJUMS UN REFERĀTS

Pierastais nosaukums gan ir Vasarsvētki, bet tā kā šis nosaukums īsi pirms ziemas iestāšanās liekas mazliet nedabisks, tad šoreiz tos atzīmēja kā Svētā Gara svētkus. Tomēr dievkalpojumu 24. maijā Sv. Jāņa baznīcā iesāka ar dziesmu Ak, tu priecīga, ak, tu svētīga, Vasarsvētku dieniņa! Jau sākuma liturģijā mācītājs Kolvins Makfersons (Colvin S. MacPherson) mums parādīja, ka par Svētā Gara parādīšanos jau lasāms pravieša Joēla grāmatas 3. nodaļas sākumā: „Un tad notiks, ka Es izliešu savu Garu pār visu miesu un radību... Arī pār kalpiem un kalponēm Es izliešu tais pašās dienās Savu Garu." Par kristīgās draudzes dibināšanu Sv. Gara dienā rakstīts Apustuļu darbu 2. nodaļā no 1. līdz 4. pantam.

Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3235

Valda Liepiņa
LATVIEŠU DIENAS LUKSEMBURGĀ

Viens no Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmas nozīmīgākajiem pasākumiem bija Latviešu dienas Luksemburgā. Tā 7. maijā, atklājot trīs latviešu izstādes Luksemburgas Neiminsteres abatijā (Abbaye de Neumünster) teica Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde. Īpaša nozīme šīm dienām ir tas, ka tieši Luksemburga pārņems prezidentūru no Latvijas 1.jūlijā. Latvijas vēstniece Beļģijā un Luksemburgā Lelde Līce-Līcīte stāstīja par latviešu tautas tradicijām, kas ne tikai apskatāmas mūzejos, bet ir arī radošais avots mūsdienu Latvijas mākslinieku daiļradēs un latviešu ikdienas dzīvē.

Valdis Krādziņš
DAUGAVAS VANAGU LABDARĪBAS SARĪKOJUMS

Daugavas Vanagu namā 9.maijā plkst. 12.00 notika gadskārtējais DV labdarības sarīkojums, kā arī Mātes dienas un Kurzemes cietokšņa piemiņas diena. DV Sidnejā priekšnieks Helmūts Vabulis runāja par Kurzemes cietoksni.
Vispirms par priekšvēsturi stāstīja, ka pirms Latviešu leģiona formēšanas iesauca latviešu vīrus policijas bataljonos. No 1941.g. septembŗa līdz 1944. g. jūlijam izveidoja 42 latviešu policijas bataljonus, kopā ap 40 000 vīru. Viņi apsargāja ceļus, tiltus utt. Pēc Staļingradas kaujas, kad vāciešiem redzami sāka rasties kaŗavīru trūkums, Ādolfs Hitlers pavēlēja izveidot Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. Okupētās Latvijas ģenerālkomisārs Drekslers izdeva pavēli darba pārvaldēm iesaukt 1919.-1924.g. dzimušos Latvijas jauniešus militārā dienestā.

Juris Krādziņš
PAR SENIORU “ARMIJU” MAIJA SAIETĀ

Pagājušā gada labākā un interesantākā filma Latvijā bijusi Džimlai Rūdi Rallallā. Kā jau no virsraksta redzams, filmai jābūt par kaŗavīru dzīvi un tiešām, ar to starpību, ka filma nav par obligāta kaŗa dienesta vai regulāras armijas kareivjiem, bet fantāzijas filma par brīvprātīgiem senioriem vai seniorēm, kas atteicas no savas vecuma pensijas un brīvprātīgi pieteicas armijā.

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3234