Juris Krādziņš
SENIORU SAIETS JŪLIJĀ 2016

Senioru saietu 8. jūlijā Sidnejas Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē iesāka ar šo rindiņu rakstītāja īsu apskatu par I Pasaules kaŗu un latviešu strēlnieku cīņām tajā, no kuŗa te tālāk daži atstāstīti izvilkumi. Par šo nejēdzīgo kaŗu, kuŗā bija miljoniem upuŗu un kuŗam tagad visā pasaulē svin jubilejas, izdodot pat speciālas piemiņas pastmarku sērijas kādreiz Eriks Remarks rakstīja romānu Rietumos bez pārmaiņām. Divi ķeizari zaudēja savus troņus, bet mums jāatzīst arī, ka bez šī kaŗa nekad nebūtu tā beigās proklamētā Latvijas valsts, un mēs vēl vienmēr būtu tikai daļa no cariskās Krievijas impērijas.

Uldis Brūns
LATVIJĀ ŠODIEN


Ar šī raksta publicēšanu, spēles Olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā Belgradā, Serbijā, jūlijā, jau noslēgušās, un Latvijas vīriešu basketbola izlases sekmes noskaidrotas. Nebūsim mēs šogad Brazīlijā uz galveno turnīru. Es biju aizceļojis atbalstīt komandu no tribīnēm, bet nerakstīšu par rezultātiem un spēlēm, drīzāk par pāris plašākiem iespaidiem zālē no spēles skatītāju puses [un arī drusku par apstākļiem mūsu galvenajā Rīgas basketbola zālē] un arī iespaidus ierodoties Belgradā. Pirmie iespaidi braucot no lidostas bija taksīšu šoferi pusdienojot pie galdiņiem, zem kokiem, pie turpat pamestām pudelēm un papīriem. Vispār, piemēslošanas tēma un caurmērā netīrība turpinājās visā pilsētā.

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3289

Juris Krādziņš
JĀŅU SVINĪBAS

Jautrā Pāŗa rīkotās Jāņu svinības Sidnejas Latviešu nama lielajā zālē 25. jūnijā iesākās ar pusdienām, kuŗās varēja iegādāties karstus cīsiņus ar sutinātiem skābiem kāpostiem un rupjmaizi. Pēc pusdienām, kamēr Jāņu tēvs un Jāņu māte piedāvāja visiem pīrāgus un alu, visi dziedāja trīs kopdziesmas no dziesmu lapiņām, kas iesākās ar vārdiem „Visu gadu Jānīts nāca”, „Sit Jānīti vara bungas” un „Jāņos gāju, Pēteŗos”. Kad Sidnejas orķestŗa dalībnieki bija ieņēmuši vietas un noskaņojuši instrumentus, divās priecīgās dejās, priekā palēkdamies, gāja Latviešu skolas skolēni, nodejojot „Kur tu teci, gailīti manu” un „Sijā auzas tautu meita”.

Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3288

Juris Krādziņš
AIZVESTO PIEMIŅAI

75 gadu Baltijas valstu deportāciju piemiņas akts notika Sidnejas Latviešu nama lielajā zālē 19. jūnijā, kur vispirms ienesa Austrālijas un Baltijas valstu karogus (Latvijas karogu nesa Mārtiņš Gulbis ar pavadītājām Madaru Birznieci un Ivetu Roni) un nodziedāja Austrālijas valsts himnu).

Dekorācijas skatuvei bija darinājusi Vija Spoģe - Erdmane un Pēteris Erdmanis, tās izveidojot no triju Baltijas valstu karogiem ar 75 zīmi un sliežu attēlu skatuves vidū starp bērzu gleznojumiem, tā norādot uz sāpju ceļu cauri tiem uz Sibiriju. Par skatuves apgaismojumu un skaņām gādāja Voldis Kains un Ģints Kārkliņš.

Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3287