Juris Krādziņš

KAROGS SVĒTĀ JĀŅA BAZNĪCĀ UN DRAUDZES NAMĀ HOMBUŠĀ

Svētdien, 5. februārī gaisa temperatūra Sidnejā sasniedza 38 Celzija gradus, tomēr Zintis Dakmantons (Duckmanton) biezā tautas tērpā aiz mācītāja Kolvina Makfersona (Colvin S. MacPherson) pēc dievkalpojuma ienesa Latvijas simtgades karogu Sv. Jāņa baznīcā.

Juris Krādziņš

KAROGS SIDNEJAS LATVIEŠU NAMĀ

Pilnīga Latvijas simtgades karoga ierašanās un atnešanas programma Sidnejā jau publicēta agrāk, tā kā to šoreiz vairs neatkārtošu, bet rakstīšu tikai par sarīkojumiem, kuŗus man izdevās noskatīties. No tiem pirmās bija Parnela ielas svinības 4. februārī, kas iesākās plkst. 11:00 ar pusdienām. Tur bija izvēle ar cīsiņiem, skābiem, sautētiem kāpostiem un rupjmaizi, vai pīrāgiem, smalkmaizēm un kūkām ar kafiju vai tēju. Mārtiņa Siliņa zālē bija tirdziņā pērkami video un audio tvarti, grāmatas, Kultūras dienu krekli, ievarījumu un šprotu un zušu bundžas no Latvijas, rotas lietas un citas nepieminētas mantiņas pēc izvēles, dažas par ļoti lētām cenām. Baltajā zālē vēl bija redzamas no Melburnas atvestās Kultūras dienu gleznas un fotografijas, kā arī tur atvestais Latvijas karogs un grāmata parakstu došanai, kuŗā jau bija kāds ducis parakstu no konsulāta 2. februārī un 22 paraksti no Daugavas Vanagu nama 3. februārī, un tad no Latviešu Nama vēl parakstījās kādi 93.

Juris Krādziņš

SENIORI SANĀCA FEBRUĀRĪ

Pirmais senioru saiets Sidnejā notika 1995. gada 19. maijā, pēc kuŗa bija SLB izdevumā Ritums pieminēts, ka tas labi izdevies un tāpēc tiks turpināts. Pirmais saieta vadītājs bija Uldis Misiņš, kas aizgāja mūžībā pirms 3 gadiem, 2014. gada 6. februarī, bet jau pirms tam, viņa slimības laikā, lielākais palīgs jau pirms septiņiem ar pus gadiem bija Ivars Šeibelis dažreiz pie paziņojuma rakstīšanas un arī pie sarīkojumu vadības. Ivars Šeibelis tagad šo posteni atstāj, kaut gan solās vēl pie kādiem pāris saietiem nākt palīgā; bija jaizvēlas jauns vadītājs un jānoskaidro tālākā sarīkojumu norise, kuŗu noskaidrošanai saieta sākumā tā dalībniekus uzrunāja valdes priekšsēdis Jānis Čečiņš. Acumirklī jaunu vadītāju nevarēja sameklēt, bet Jānis Grauds ieteica pie vadības un koordinēšanas iecelt vairākus, lai tad, ja vienam nav iespējams ierasties, otrs vai trešais varētu vadīt un arī pats pieteicās kā viens no kādiem 4, kas uzņemtos vadību. Te varētu piebilst, ka ir jau skaidrs, ka no tiem, kas tuvojas 90 gadiem vai tiem jau pāri un tikai ar grūtībam atvelkas uz saietiem un priecājas par katru gabaliņu, ko tiem parāda, saietā vadīšanu un talkā nākšanu būtu neauglīgi pieprasīt, bet daudzi no tiem, kas jau senioru vecumā nonākuši vai tiem tuvojas, uz tiem neierodas, lai nesauktu viņus par veciem.

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3316

Juris Krādziņš

INTA TETEROVSKA DARBNĪCA

Ar tādu nosaukumu Sidnejas Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē 29. janvāra priekšpusdienā (pīkst. 11:00) iesākās par darbnīcu nosauktais pasākums, uz kuŗu bija ieradušies kādi 40 interesenti. Šo sarīkojumu varētu nosaukt arī par ievadu dziedāšanas mākslā, kur pati dziedāšana ar 2 dziesmām: Strauja, strauja upe tecēj’ un Pūt, vējiņi norisa tikai pasākuma beigās, bet sākumā bija dažādu skaņu un kustību mēģinājumi.


Uldis Brūns

LATVIJĀ ŠODIEN

Latvieši arī atgriežas!

Es biju nesen aizceļojis uz Ziemeļameriku apciemot senus draugus un pie viena runāt latviešu centros, tajās pilsētās, kuras es apciemoju, par dubultpilsonības svarīgumu Latvijai, ekonomiski un politiski, un arī par dzīvi Latvijā, no Austrālijā dzimušas personas viedokļa. Man dubultpilsonības tēma un potenciāls dubultpilsonībai palīdzēt Latvijai nākotnē ir bijis tuvs kopš laika, kad kopā ar citiem iesaistītiem ilgstoši lobēju Saeimā par pilsonības loka paplašināšanu. Ceļošanas laikā, blenžot internetā, biju ievērojis facebook lapā, ka jauna grupa ir aktivizējusies Latvijā, kura saucās Ar pasaules pieredzi Latvijā. Un par šo būs stāsts.

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3315