Lauma Reinfelde
SARĪKOJUMS, KAS TURPINA SAISTĪT
Nekas mūsu sabiedriskā dzīvē neatver Sidnejas Latviešu nama durvis tik plaši kā sarīkojums, kas saistās ar Sidnejas latviešu vīru koŗa uzstāšanos. Tā arī šogad. Uz vīru koŗa Dziesmu pēcpusdienu, 21. septembrī bija sabraukuši tautieši no malu malām – Kanberas, Gosfordas, Ņūkasles, Volongongas un attālās Džeringongas. Vai tautas pieplūdums un sajūsma, kas pildīja namu bija gaidāmo Kultūras dienu priekšspēle, jeb nojausma par to, kas mūs sagaida Dziesmu pēcpusdienā, nemācēju teikt. Bet prieks un tīkams satraukums apņēma mūs visus ilgi pirms sarīkojuma sākšanās.  

Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3211

Juris Krādziņš
LĀČPLĒŠA DIENAS PIEMINĒŠANA
11. novembrī Sidnejas Daugavas Vanagu namā sapulcējušies vispirms pēc vanadžu priekšnieces Gundegas Zariņas uzaicinājuma ar 11 sekunžu klusuma brīdi, pēc austrāliešu paražas, pieminēja 1918. gada pamiera noslēgšanu pēc I Pasaules kaŗa. Latvieši šajā dienā piemin 11. novembri gadu vēlāk, kad pēc Bermonta uzbrukuma atsišanas Rīgā un Pārdaugavā ieskanējās uzvaras zvani baznīcās. Pēc klusuma brīža Sidnejas vanadžu priekšniece Gundega Zariņa aicināja DV Sidnejas nodaļas priekšnieku Helmūtu Vabuli teikt piemiņas runu.

Ivars Mirovics

PĀRDOMAS PAR 18. NOVEMBRI
1918. g. 18. novembrī, kad pasludinājām neatkarību, latviešu tauta cīnījās par savu valsti. Toreiz vēl cīņa bija sākuma stadijā, un tā bija jāizcīna ar asinīm, kamēr piepildījās latviešu tautas sapnis un cerība. Tas deva iemeslu mums svinēt 18. novembri cauri mūsu ziedu laikiem līdz krievu iebrukumam 1939. g.  Nākošos 52 gadus mums nebija nekas, ko svinēt, bija tikai skumjas sentimentālas atmiņas, ko pieminēt un, klusā lūgšanā izteikta, nākotnes cerība.
Šodien, protams, varam atkal brīvi atzīmēt 18. novembri.

Juris Krādziņš
SENIORU SAIETS NOVEMBRĪ
Senioru saiets Sidnejas Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē 14. novembrī iesākās ar Jāņa Grauda paskaidrojumiem nesenā Japānas ceļojuma uzņemtām fotografijām. Tā kā izpriecas kuģī, ar kuŗu braukuši, drīkstēja pārdot alkoholu un spēlēt azarta spēles tikai tad, ja tas apstājās arī ārpus Japānas, tad arī kuģis brauciena laikā apstājās krievu ostā Korsakovā. Kuģī bija kādi 2600 braucēju un, varbūt, tikpat daudz apkalpes, un ceļojums ilga 12 dienas.

Japānā valda liela tīrība. Cilvēki ir draudzīgi, viesmīlīgi un palīdzīgi. Neatšķiras tik ļoti no rietumniekiem kā Indijā. Japānā ir divas ticības: šinto un budisms, bet vietējie bieži pieder abām.

Edmunds Smalkais
AUSTRĀLIJAS SLEPENAIS KAŖŠ (AUSTRALIA'S SECRET WAR)
Tikko iznākusi pertieša Hal Koulbeča (Colebatch) grāmata ($29.95), kuŗā sīki aprakstīts, kā Austrālijas ostas strādnieki sabotējuši valsti un tās armiju, kas bija iesaistīta II p.k. starp 1939. un 1945. gadu. Domāju, ka daļai latviešu kā šīs zemes iedzīvotājiem tā varētu interesēt. Autors apraksta, kā, piemēram Austrālijas armija vienības, kas Jaungvinejā kā pēdējā aizsardzība pret japāņiem, Austrālijas ostas strādnieku streika dēļ nav saņēmušas pietiekami uztura   un bijuši spiesti taupīt municiju.

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3210