Juris Krādziņš
SENIORU SAIETS AUGUSTĀ

Senioru saietu 12. augustā Sidnejas Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē iesāka ar 25 minūšu dokumentālfilmu par latviešu strēlniekiem. Jau jūlija saietā bija īss pārskats par I Pasaules kaŗu un strēlniekiem, sākot ar dibināšanu pirms 101. gada ar aicinājumu pulcēties zem latviešu karogiem un slavenām Ziemassvētku kaujām pirms 100 gadiem. Filmā savirknējās senas fotografijas ar dažu notikumu attēlojumiem aktieŗu izpildījumā un savāktām liecībām par notikumiem tajā laikā. Strēlnieki sākumā pieteicās 8 bataljonos, kas vēlāk izauga par 8 pulkiem un no brigādes par divīziju. Filmas veidotāju savāktā liecības iesākās ar kāda strēlnieka māsas Austras Timmas stāstu, kur viņa piemin brāļa aiziešanu strēlnieku bataljonā, un brāli tad arī redzējusi pēdējo reizi.

Valda Liepiņa
VĒRTĪBAS KĀ SAKNES UN IESPĒJAS KĀ SPĀRNI

Cik maz cilvēkam, izrādās, vajag, lai uzplauktu laimes hormoni. Pēc drūmas, drēgnas, pelēkas un lietainas vasaras, Luksemburgā beidzot parādījusies saulīte, kas mūs aplaimo ilgāk nekā divas dienas vien. Tiesa, ir karsts. Jā, vairākas dienas ap 35 grādiem, bet zilas debesis! Vai jūs spējat iedomāties, kā tāds zilums un siltums spēj dvēseli aizkustināt? Luksemburga diemžēl mēdz būt apveltīta ar lieliem lietiem un mākoņainām debesīm, bet šajās nu jau deviņās Luksemburgā pavadītajās vasarās neatceros nevienu, kad mums tik ilgi būtu bijis jāgaida uz kādu vasaras atblāzmu. Skolas brīvdienas ir gandrīz beigušās, satiksme uz ceļiem drīz sabiezēs. Šis karstums man lika aizdomāties uz savām skolas gaitām, uz janvāŗa beigām un februāri, kad bija jāatgriežas skolā, arī Melburnā sākās viskarstākais laiks!

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3293

Juris Krādziņš
KINO LATVIEŠU NAMĀ

Sidnejas Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē 10. jūlijā bija kino pēcpusdiena, kuŗu iesāka ar 1961. gada dokumentālo īsfilmu Baltie zvani. Nomainot agrākās propagandas stila filmas, tā iesāka jaunu vilni ar poētisko dokumentālstilu. Filmas sākumā bija skati no Rīgas 1960os gados, bet tur vēlāk parādās kāda maza meitenīte, kas glābjas no motorizētiem spēka ratiem, lai viņu nesabrauktu. Rokās turētās puķes izslīd un nokrīt ielas vidū, un tām tuvojas kāds ielas „rullis”. Pēdējā brīdī ruļļa vadītājs to aptur, lai puķes nesaspiestu, un meitenīte tās paceļ un priecīga aiznes. Liekas tikai necils gadījums, bet parāda cilvēka līdzcietību, kas sociālā reālisma laikā nebija parasta. Gaŗāka bija Dāvja Sīmaņa filma „Escaping Rīga” (Aizmūkot no Rīgas), kas pēc uzņemšanas rādīta Starptautiskā kino festivālā 2014. gadā, kad Rīga bija „Eiropas galvaspilsēta” un izpelnījusies atzinību.


Juris Krādziņš
LACC INFORMĀCIJAS SAPULCE

Austrālijas latviešu kreditkooperātīva (Latvian Australian Credit Co-operative Society LTD) informācijas sapulcē Sidnejas Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē 16. jūlijā no plkst. 14.00 līdz 15.00 bija ieradušies tikai 8 biedri no 225, kuŗiem informāciju no Melburnas sniedza LACC priekšsēdis Ēriks Cīrulis un direktors Pēteris Delveris (arī Melburnas latviešu ciema vadītājs), kas pastāstīja, ka sakarā ar LACC mazo skaitu, pēc austrāliešu likumiem jāapvienojas ar kādu lielāku kreditkooperātīvu, un, ja latvieši nepieņems LACC valdes ieteikto pievienošanos ukraiņu Dņistras biedrībai (Dnister Ukrainian Credit Co-operative Limited), tad APRA (Australian Prudential Regulation Authority) spiedīs apvienoties ar kādu citu kooperātīvu, viņas ieteiktu, ar kuŗu mums nav bijis nekādu sakaru.

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3290