Juris Krādziņš
SENIORU SAIETS AUGUSTA MĒNESĪ

Senioru saietu Sidnejas Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē 14. augustā iesāka ar pāris izvilkumiem no Jaunatnes dziesmu un deju svētku gājiena un tautas deju figūru uzveduma Rīgā.
Sekoja filma par Latgales XIV senioru dziesmu un deju festivālu, kuŗu vecāku gada gājumu dalībnieki no daudziem Latgales novadiem rīkoja Dagdā šogad. Dziesmas lielāko tiesu bija kopkorī, bet dejas pa novadiem vai apvienotas, gan sievietēm un vīriešiem atsevišķi, gan kopā un dalībnieki lēni un prātīgi soļoja, apgriezās vai dejoja pie lēnas mūzikas.


Edmunds Smalkais
MĀRTIŅŠ ZĪVERTS


Dižais drāmatiķis dzimis 5. janvārī, 1903. gadā, Mežmuižas pagastā, Zemgalē, miris 4. oktobrī, 1990, gadā, Stokholmā.
Jau bērnībā saslimis ar difteriju. Lai glābtu no nosmakšanas, ārsts pārgriezis rīkli. Rēta vēlāk izlīdzinājusies. Pārcietis gaŗo klepu, skolas laikā tam uzbrukusi tuberkuloze, kas jau bija pieveikusi abas Mārtiņa māsas. Cīņa ar tbc. ilgusi vairāk kā desmit gadus. Izdilis kā ģindenis, ticis cepināts „kalnu saulē", dzēris litriem zivju eļļas. Ārsts konstatējis plaušu galotņu pārkaļķošanos. Nopircis dāņa Millera ģimnastikas grāmatu, kuŗā aprakstītie vingrinājumi bijuši ļoti brutāli. Desmit vingrojumi, tad auksta duša, tad atkal vingrojumi. Kad sācis šo „zirga kūri", Mārtiņš bijis apmēram 25 gadus vecs, āra temperātūra -20 grādu sals (februārī). Pēc dažiem mēnešiem āda kļuvusi balta un gluda un zem tās parādījies „teicams miesas materiāls". Vēlāk Zviedrijā, strādājot smagu fizisku darbu, tas viņam kalpojis ilgus gadus.

Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3244

Juris Krādziņš
VADONIS SIDNEJĀ

Šo Nacionālā teātrī aģentūras Mūzas filmēto Zigmara Liepiņa mūzikālo drāmu ar Kaspara Dimitera vārdiem izrādīja Sidnejas Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē 26. jūlija pēcpusdienā. Šīs 130 minūšu gaŗās izrādes pirmizrāde bijusi jau 2009. gada 17. septembrī, bet filmēta kādu gadu vēlāk. Kārli Ulmani tēlo trīs aktieŗi. Vispirms kāds jauns zēns, kas, mātes (aktrise Marija Bērziņa) uzmudināts, saka kristīgas lūgšanas vārdus; otrs ir Ulmanis vecākos gados (aktieris Mārcis Maņjakovs), kas it kā, citu nepamanīts, reizēm viens, reizēm kopā ar māti staigā drāmas tēlotājiem līdzi vai pa vidu, bet trešais ir Ulmanis jaunības, trimdas un Latvijas neatkarības sākuma gados (aktieris Voldemārs Šoriņš, kas mums pazīstams jau no basketbolistu filmas Sapņu komanda).

Juris Krādziņš
ĶĪSEĻU PELNU URNIŅU NOVIETOŠANA RUKVUDĀ

Viņu pelni, kas jau labu laiku glabājās ārpus kapsētas, 5. augustā nonāca tiem paredzētā kapsētas sienā, Rukvudā, Latviešu nodalījumā. Svētbrīdi Vienības draudzes mācītāja Raimonda Sokolovska vadībā iesāka ar baznīcas dziesmu Tuvāk pie Dieva kļūt.
Atvadu vārdus iesāka Raimonds Sokolovskis,  ievadījumā pieminot, ka šajā dienā atvadāmies no Elgas Ērikas Rodzes - Ķīseles un viņas dzīvesbiedra Visvalža Ķīseļa, kas ir kalpakieša Jāņa Ķīseļa dēls. Par pēdējo nav bijis iespējams atrast viņa dzīves stāstu.

Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3243

Juris Krādziņš
SENIORI JŪLIJĀ 2015

10. jūlija senioru saietu iesāka ar filmu par Cēsīm, kas izceļas ar savu vecumu un bagāto vēsturi. No Cēsu kaŗotājiem senatnē arī cēlies Latvijas karogs, par kuŗu rakstīts jau Atskaņu chronikā. Netālu no Cēsīm Āraišu ezerā atrastas senas letgaļu apbūves paliekas no 9. vai 10. gadsimta, kur vēlāk uzbūvēta Āraišu ezerpils, kas nosaukta par īpatnāko latviešu archaioloģijas pieminekli. Te varu piemetināt, ka ezerpils apbūves atrastas 1870os gados un izpētītas tikai 1965.-1969. un 1975.-1979. , bet nesen Latvijas presē bija raksti par apbūvēm, kas atrastas arī citos Latvijas ezeros.

Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3242