Valda Liepiņa
MUMS NOZĪMĪGĀS AUGUSTA DIENAS
1991.gada 26.augusts bija diena, ka Austrālijas baltieši varēja būt lepni uz savu mītnes zemi. Šajā dienā Austrālijas valdība atzina atjaunotās Latvijas Republikas neatkarību. Tā bija septītā valsts, kas spēra šo nozīmīgo soli. Tā bija daudzu gadu neatlaidīga darba un pūļu kulminācija. Noteicošie notikumi līdz šim lēmumam ilga vairākus gadu desmitus. Visnozīmīgākās noteikti bija 1974. un 1975.gadu baltiešu aktīvitātes, kad tās panāca, lai Austrālijas valdība atceļ Vitlama lēmumu atzīt Baltijas valstu de jure iekļaušanu Padomju Savienībā. Cik ironiski, ka tā bija strādnieku valdība, kuŗai nācās atzīt Baltijas valstu neatkarību. Taču straujie pavērsieni Austrumeiropā pievērsa aizvien lielāku starptautisku uzmanību Baltijai. Un arī mūsu darbība kļuva intensīvāka un neatlaidīgāka. Dienās starp 21.augustu un 26.augustu Baltiešu padome, vairāki mūsu draugi polītiķi, kā arī goda konsuls Emīls Dēliņš un citi neatlaidīgi sūtīja telefaksus Austrālijas valdībai, kā arī turpināja lielu skaidrošanas darbu.
«Trīs māsas jūras malā stāv. Tās nespēks un nogurums māc. Tur bradāta zeme un dvēseles.» Šie ir Baltijas ceļa neoficiālās himnas «Atmostas Baltija» vārdi. Pienācis brīdis, kad trīs valstis vieno viens notikums. Šogad atzīmē šī lielā notikuma “Baltijas ceļa” 25. gadskārtu. Varbūt, ka šī bija tā diena, kad pasaule vismaz uz mirkli apstājās un saprata, ka šie cilvēki tik tiešām nevardarbīgā veidā prasa savu neatkarību?

Valdis Krādziņš
SIDNEJAS KINO KLUBS
Par pirmo filmu, 1988.gada spēlfilmu „Svešais” stāstīja tās režisore Lūcija Ločmele no Latvijas. Toreiz Gorbačova laiki gāja uz beigām. Latviešu tauta tika apzināti alkoholizēta. Zēns Zigis, filmas centrālais varonis, grib glābt savu tēvu, alkoholiķi, ar tautā pazīstamās dziednieces Zilākalna Martas palīdzību.


Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3196