Valda Liepiņa

SENATNE, TAGADNE, NĀKOTNE

Zem šāda saukļa notika Austrālijas 56. Kultūras dienu Melburnā lietišķās mākslas izstāde, bet to tikpat labi varētu piemērot visiem KD notikumiem. Manos bērnības un jaunatnes gados Kultūras dienu lietišķās mākslas (vai daiļamatnieku) izstādes apmeklēšana bija neatņemama daļa no svētku norises. Cik daudz nav nopirktu rotas lietu, sedziņu, kokgriezumu, keramikas darinājumu… Tas, protams, bija laiks, kad katrs latviskais simbols bija ar īpašu nozīmi un mēs arī gribējām atbalstīt tos, kas turpināja uzturēt latvisko garu lietišķās mākslas jomā. Man kāzās uzdāvināja skaistu lielu Natālijas Neiburgas darinātu zaļu krūzi, kas man ceļojusi līdz pa visu pasauli (un tas nebūt nav viegli). Gadiem ejot, pasaulē ienākušas jaunas vēsmas – latviskais tiek apvienots ar starptautisku, kosmopolitisku skatījumu; mūsu ikdienā ienāca padomju Latvijā darinātie darbi – un arī realitāte un gadu gaita skāra mūsu sabiedrību. Vairāki mūsu kaislīgākie daiļamatnieki devās aizsaulē. Tādēļ ļoti nozīmīga un skaista bija izstādes kuratores Ilzes Švarcas iecere – rīkot šo izstādi ar skati atpakaļ un tādejādi arī nākotnē.

Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3325

Edmunds Smalkais
OSKARS KALPAKS

Kādā grāmatā par Kalpaku iespiests motto: Tauta, kas neprot cienīt savus varoņus un varoņu slavu daudzināt, nav varoņu darbu cienīga un ir nolemta bojā ejai. To parakstījis ģenerālis Jānis Balodis.
Oskars Kalpaks dzimis 1882. gada 6. janvārī, Meirānu pagasta Liepsalās, kur kopā ar vecāko brāli pavada bērnību. Pēc Visagala pamatskolas Oskars sekmīgi beidz Lubānas ministrijas skolu. Jau skolā Oskars bija domājis kļūt par mācītāju vai ārstu, bet vecāku rocība to neatļāva. Tad tēva brālis ieteic Oskaram iestāties kaŗa dienestā. Kalpaks iztuŗ pārbaudījumus un 1903. gadā, iestājas Irkutskas kaŗa skolā. Sākoties pirmam pasaules kaŗam Kalpaks ir instruktoru apmācības vienības priekšnieks, bet uz paša lūgumu, tiek pārcelts uz fronti Galicijā, kur ir ložmetēju vada komandieris. Kaujas, kuŗās Kalpaka vienība bieži izšķīrusi daudzkārt lielāku vienību, pat pulku likteni, seko viena otrai, tāpat arī komandieŗa apbalvojumi: Sv. Juŗa krusts, vēlāk Sv. Juŗa zobens.

Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3324

Valda Liepiņa
UZ LAIMĪGO ZEMI – PA DEJAS CEĻU

Skaistāku nosaukumu Austrālijas latviešu 56. Kultūras dienu tautas deju uzvedumam nevarētu izmeklēties – “Uz laimīgo zemi – pa dejas ceļu”. Izlasot šos vārdus, latvietim uzreiz nāk prātā skaistā pasaka par Sprīdīti un viņa piedzīvojumiem, meklējot laimi. Uzveduma veidotāji Kalvis Jaunalksnis un Naomi Withers ir veiksmīgi meklējuši un atraduši atbilstošas dejas visiem Sprīdīša piedzīvojumiem. Starp dejām bija mazas mizanscēnas, tādejādi sasaistot pasakas ritējumu ar dejām. Vecmāmiņas lomā iejutās Ingrīda Eimane, kuŗa uzveduma gaitā stāstīja par Sprīdīša piedzīvojumiem. Lienīte bija Ingrīda Dārziņa un Sprīdīti attēloja Fēlikss Baumanis. Bija skaidri redzams, ka Fēliksam skatuves gaitas itin labi patīk un viņa Sprīdīša tēlojums bija brīvs un enerģisks – tas nebija visai viegls uzvedums, jo teksta viņa nebija un visa darbība bija jāiztēlo starp dejām.

Jēkabs Ziedars
STĀSTS PAR BALTIJAS UNIVERSITĀTI

Filmas izrāde Igauņu namā Melburnā.
2014. gada novembrī Austrālijas latviešu presē parādījās ziņa par žurnālistes un dokumentālfilmu gatavotājas Helgas Merits projektu izgatavot filmu par Baltijas Universitāti (Hamburgā 1946. - 1949.)
Viņa teica, ka 1945. gada vasarā latviešu profesoriem Lībekas bēgļu nometnē esot radusies doma uzsākt savu universitāti. Igauņu un lietuviešu profesori esot pievienojušies, un tā tas kļuvis par baltiešu kopīgo lietu. Viņiem izdevies panākt, ka 1946. gada 9. janvārī Lielbritānijas Ārlietu ministrija devusi atļauju universitāti izveidot.

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3323

Juris Krādziņš

LEĢIONĀRU PIEMIŅA RUKVUDAS KAPOS UN DV NAMĀ

Latviešu leģiona piemiņu Rukvudas kapsētā tieši leģiona piemiņas dienā, 16. martā, līdzīgi iepriekšējiem gadiem, iesāka ar ziedu nolikšanu piemiņas vietā leģionāru nodalījumā, kuŗu savā laikā Daugavas vanagu vajadzībām bija iegādājies un novēlējis nelaiķis Ed. Piķelis, kas vēlāk miris kādā negadījumā Kvīnslandes raktuvju šachtā.


Valda Liepiņa

ČETRU KOŖU KONCERTS LUKSEMBURGĀ


Bija apritējuši teju trīs mēneši kopš Austrālijas 56. Kultūras dienām Austrālijā, kad 18. martā Luksemburgā satikās trīs Kultūras dienu dalībnieki no trim valstīm! Luksemburgas latviešu koris “Meluzīna” organizēja koncertu “4 koŗi” Svētā Alfonsa baznīcā pašā Luksemburgas sirdī. Šoreiz pievienoties aicinājām Luksemburgas kori “Le Madrigal de Luxembourg”, no Īrijas - latviešu biedrības kori “eLVē”, bet no Rīgas – “Cantus Fortis”, ar kuŗu jau agrāk bijusi sadarbība. Tā nu sanāk, ka “Cantus Fortis” koŗa diriģents ir Austrālijā labi pazīstamais (un gandrīz par “savējo” uzskatītais) Ivars Cinkuss, bet korī “eLVē” dzied Pēteris Kļaviņš. Visi trīs arī pavisam nesen tikāmies Melburnā Kultūras dienu laikā! Cik pasaule ir maziņa – un šķiet kļūst aizvien mazāka. Mēs ar Pēteri ar zināmu gandarījumu savu koŗu līdzgaitniekiem stāstījām, ka esam jau no bērnu kājas pazīstami – tas vienu otru mazliet izbrīnīja un uzjautrināja. Tas tomēr parāda, cik spēcīgs bija Austrālijā liktais latvietības pamats.

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3322