Valda Liepiņa
KĀDU LIELU VAI MAZU DĀVANU – PATRIOTU NEDĒĻA LUKSEMBURGĀ
Vienalga lielu vai mazu – tāda varētu būt jūsu dāvana Latvijai tās simtgadē. Ar šādu vēlējumu 18. novembrā vakara Latvijas televīzijas žurnālisti beidza savu neatkarības svētku raidījumu. Man šķita, ka šie vārdi pilnībā sasaucās ar sajūtām un pārdomām, ko mēs Luksemburgas latvieši piedzīvojām t.s. Patriotu nedēļā. Tā bija emocijām spēcīga un intelektuāli stiprinoša un izaicinoša nedēļa ar bagātīgu sarīkojumu klāstu. Ar patiesu patriotisma “lādiņu” sākām jau 11. novembŗa pievakarē, kad notika Luksemburgas latviešu svētku sarīkojums. Īpašais viesis šogad bija komponists Mārtiņš Brauns un korim “Meluzīna” bija liels saviļņojums dziedāt vairākas viņa dziesmas ar pašu komponistu pie klavierēm.

Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3353

Valdis Krādziņš
PĻAUJAS SVĒTKI BAZNĪCĀ UN DRAUDZES NAMĀ

Pļaujas svētku dievkalpojums Svētā Jāņa baznīcā 24. septembrī iesākās ar dziesmu „Mēs aŗam un mēs sējam gan sēklu tīrumā, bet augļus gaidīt spējam pēc debess padoma”.
Svētrunai mācītājs Kolvins Makfersons (Colvin S. MacPherson) bija izvēlējies 24. - 27. pantu no Mateja evaņģelija 7. nodaļas par namu, kam pamati celti uz klints un citu, kas celta uz smilts. Pirmā gadījumā nams pastāvēs, bet otrā sabruks.
Dievkalpojumam sekoja Sidnejas Latviešu vīru koŗa koncerts, kas iesākās skaļi un svinīgi ar Jāzepa Vītola Dievs dziesma man ar Gellerta vārdiem J. Ērmaņa tulkojumā.

Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3351

Juris Krādziņš

LU DIBINĀŠANAS ATCERE

Latvijas Universitātes dibināšanas atceres aktu 30. septembrī Sidnejas Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē rīkoja Studenšu Korporāciju Kopa Sidnejā (S!K!K!S!) un Korporāciju Kopa Sidnejā (K!K!S!), un to atklāja K!K!S! viceseniora vietas izpildītājs Valdis Krādziņš, frat. Lett. Pieminot revolūciju laikus pēc Pirmā Pasaules kaŗa, kad sabruka impērijas un dibinājās jaunas, nacionālas, patstāvīgas valstis, to vidū arī Latvija, viens no noteikumiem, lai kāda neatkarīga valsts varētu pastāvēt, bija, ka tajā jābūt pietiekamam skaitam akadēmiski izglītotu pilsoņu. Tā arī Latvijā nodibinājās universitāte, kuŗai 1919. gada 18. septembrī Latvijas republikas augstākā padome apstiprināja LU satversmi.

Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3350